Stādīšanas prasības

Lai kārklu žogs labi ieaugtos, uzmanība jāpievērš stādīšanas laikam – sēta veidojama agri pavasarī, tūlīt pēc sniega nokušanas un zemes atsalšanas, jo svarīgs faktors ir augsnes mitrums. Svarīgs faktors ir arī diennakts vidējā temperatūra - vicas jāsprauž īsi pirms kārklu plaukšanas. Agra pavasara vējā un saulē tās nepieskatītas var ātri izžūt. Parasti tas ir sākot no marta vidus līdz aprīļa sākumam. Dzīvā žoga radīšanai labi izstrādāta melnzeme nav obligāta, tomēr sagatavot augsni, to uzirdinot, būtu nepieciešams, lai stādāmajam materiālam būtu vieglāk ieaugties. Pēc kārklu iespraušanas, tā atkal kārtīgi jāpieblīvē. Augsnei jābūt arī pietiekami auglīgai un visu laiku mitrai, pretējā gadījumā kārklu žogs augot nīkuļos.

Kā to dara?

Tiklīdz zeme pēc ziemas atsalusi, vicas sprauž zemē 50 grādu leņķī pret augsnes virsmu apmēram 20-25 cm dziļi. Lai žogu varētu sapīt vicas sprauž pretējos virzienos. Iespraustās vicas sakrusto – sapin, lai veidotos rombi. Lai dzīvais žogs būtu pietiekami blīvs uz metru sprauž līdz 10 vicām. Lai sākotnēji neapsakņotās vicas labāk turētos, stabilitātei ik pēc pieciem metriem ierok mietus un starp tiem novelk divas stieples 50 un 100 cm augstumā virs zemes. Šīm stieplēm ir nozīme, ja tās tiek kārtīgi nospriegotas. Pie šī balsta piestiprina jaunizveidoto pinumu. Darbu pabeidzot var rīkoties pēc ieskatiem – nogalotņot vicas vienādā augstumā, iepīt galotnes atpakaļ žogā vai arī ļaut tām augt taisnām uz augšu.

Kopšana

Šāds dzīvais žogs ir jāapgriež vismaz divas reizes gadā. Ja tīkamāka ir dabiskā forma, var pielīdzināt tikai galotnes, un sānus, bet, ja ir vēlme pēc striktākas formas un žogu pieturēt šaurāku, tas būs jāapgriež vēl papildus reizes. Šāda žoga mūžs var sasniegt 30 gadus. Ja rodas situācija, ka no žoga kāda iemesla dēļ jāatbrīvojas, pietiks, ja pavasarī, kad izplaukušas lapas, kārklus nopļaus un žoga vietu apstrādās ar frēzi, kas sarauj sakņu sistēmu. Nākamajā gadā kārkli vairs neataugs. 

Citas iespējas

No lunkanajām kārklu vicām, izmantojot tikai stiepli, var sapīt iedomāta priekšmeta karkasu – tas var būt krēsls, arka, sols, kāda dzīvnieka siluets. Galus tāpat kā žogam iesprauž zemē, bet galotnes iepin atpakaļ veidojumā. Kārkli ieaugs un salapos. Zaļā skulptūra, to regulāri kopjot – apcērpot, zaļo gadiem ilgi. Šādi zaļie objekti ir ārkārtīgi populāri Dānijā un Vācijā.